Savalda neredzamo "ganāmpulku" cilvēka organismā

No 20. februāra divreiz mēnesī Saldus medicīnas centrā pacientus pieņems infektoloģe GUNA RETERE.

Mūsu ķermeni apdzīvo neskaitāmi daudz mikroorganismu: baktērijas, vīrusi, sēnītes, sīksīki parazīti — gan derīgi, gan arī kaitīgi, kuri ietekmē veselību un dzīves kvalitāti. Tos atpazīt, ierobežot un likvidēt ir viens no infektologa pienākumiem; ne mazāk svarīga ir šī speciālista atbildība pret sabiedrību, ja nākas sastapties ar infekciju lokāliem vai plašākiem uzliesmojumiem. Tad infektologa zināšanas ir neaizstājamas, lai novērtētu situācijas nopietnību un organizētu infekcijas izplatības kontroli un ne vien ārstētu slimos, bet arī pasargātu veselos.

Ko ārstē infektologs? Daktere Retere stāsta, ka lielākā daļa viņas pacientu ir divu veidu. Vieni vēršas pie infektologa, jo ir skaidra diagnoze vai aizdomas par to — ērču encefalīts, laimborelioze, vīrushepatīti, parazitāras infekcijas, ja slimības ārstēšanu kavē mikroorganismu rezistence jeb izturība pret parastajām antibiotikām, ja pacientiem ar novājinātu imūnsistēmu plānota bioloģiskā terapija un nepieciešams individuāls vakcinācijas plāns.

Otra grupa ir tie pacienti, kuru sūdzībām par veselību nav atrasts cēlonis vai arī slimības ārstēšana ir neizskaidrojami ilga un ar maziem uzlabojumiem. Tad infektologs veic izmeklējumus, lai izslēgtu vai apstiprinātu infekciju klātbūtni. Tā, piemēram, neskaidras izcelsmes locītavu sāpes vai slikta pašsajūta var izrādīties grūti diagnosticējamā Laima slimība, vai ilgstoši nedaudz paaugstināta temperatūra var izrādīties subklīniska (bez tipiskiem simptomiem) elpceļu vai urīnceļu infekcija. Vai neveiksmīgi ārstēts klepus izrādās mikoplazmas vai garā klepus baktēriju ierosināts un nepieciešama specifiska ārstēšana. Bet tāpat iespējams, ka infektologs secina: mikroorganismi veselības traucējumos nav vainojami, iemesls jāmeklē citā, nu jau šaurākā lokā. Bet labā ziņa — pacientam nav uzbrukuši nevēlami mikroorganismi!

Pie saviem biežākajiem pacientiem Guna Retere nosauc cilvēkus, kas cieš no ērču pārnēsātām slimībām, — diemžēl aicinājumi vakcinēties pret ērču encefalītu visus nesasniedz; saslimstība ar to joprojām ir augsta. Savukārt pret Laima slimību potes nav; ja pēc ērces piesūkšanās pasliktinās pašsajūta, tad jāmeklē padoms pie infektologa.

Cita ievērojama grupa ir vīrushepatīta pacienti — ar jau noteiktu diagnozi vai sūdzībām par aknu veselību. Daktere noraida uzskatu, ka hepatīti piemeklē noteiktas sociālas iedzīvotāju grupas; lielākā daļa no mums ikdienā izmanto dažādus ikdienišķus skaistumkopšanas, veselības uzlabošanas pakalpojumus, apmeklē procedūras, tāpēc bieži pat nespēj iedomāties, kur varētu būt inficējies. “Mūsdienās C hepatītu var veiksmīgi izārstēt, un allaž jūtos gandarīta, kad izdevies šiem pacientiem palīdzēt,” infektoloģe Guna Retere atklāj.

Viņa piebilst, ka infektologi iesaka ikvienam cilvēkam reizi gadā pārbaudīties pret vīrushepatītiem un HIV — sirdsmieram vai, sliktākajā gadījumā, efektīvai terapijai.

Infektologa galvenais informācijas avots līdztekus sarunai ar pacientu ir analīzes un izmeklējumi, kas atklāj noteiktu mikroorganismu klātbūtni. Tāpēc vēlams uz konsultāciju līdzi ņemt jau veiktu analīžu rezultātus vai radioloģisko izmeklējumu aprakstus. Tomēr, ja to nav, nevajag speciāli steigties uz laboratoriju vai diagnostikas centru — pēc pacienta iztaujāšanas daktere nozīmēs tieši tās analīzes, kuras sniegs vajadzīgās atbildes.